NAUKŠĒNI 2016
"SĀKUMS"

             2016.gada vasaras beigās vienā no Ziemeļvidzemes gleznainākajiem novadiem – Naukšēnos, ritēja latviskās dzīvesziņas kopēju saiets “TREJDEVIŅI”, kurā pulcējās latviešu dzimtas un ģimenes no visas Latvijas, kā arī no ārzemēm.
            Tas bija pirmais TREJDEVIŅI saiets, ar ko saistījās arī saieta tēma: “Sākums”. „Sākums” akcentē mūsu saistību ar ģimeni un dzimtu, no kuras nākam, un ar kuru paliekam saistīti visu dzīvi. Dzimta dod mums savu gudrību un spēku, savukārt, mūsu uzdevums ir to sargāt un kopt. Gan par to, gan par daudz ko citu kopā runājām un darījām augusta pirmajā nedēļā saietā Naukšēnos.
            Saietā uzsvars tika likts uz padziļinātu latviskās dzīvesziņas apgūšanu gan teorijā, gan praksē. Papildus bija iespēja apgūt dažādas personīgas prasmes, kā arī pavadīt laiku daudzveidīgās sporta un brīvdabas aktivitātēs. Par bērniem un jauniešiem rūpējās attiecīgi viņiem paredzētu nodarbību vadītāji.
            Saieta lektoru un pasniedzēju vidū bija:
Sarmīte Strautmane, latviskās dzīvesziņas kopēja,
Valdis Celms, Latvijas Dievtuŗu Sadraudzes dižvadonis, mākslinieks-dizaineris, baltu raksta zīmju sistēmas speciālists,
Juris Batņa un Aelita-Vilde Batņa, pirts skolas “Lielzemenes” vadītāji, pirtnieki,
Viktors Kocēns, dziednieks, baltu zīmju enerģētisko sistēmu praktiķis,
Roberts Šilings, Latviskās dzīvesziņas biedrības “Saulesrits” vadītājs, latviskās dzīvesziņas praktiķis, baltu zīmju enerģētisko sistēmu praktiķis,
Aina Tobe, Gvido Tobis, Vita Bogana un Jānis Cekuls, folkloras kopa “Delve”,
Ilze Kļaviņa un Māris Alksnis, folkloras kopa “Putni”.
            Saieta aktivitātes notika gan telpās, gan brīvā dabā. Centrālās saieta norises ritēja Naukšēnu novada vidusskolā un Naukšēnu muižā.
            Saiets papildus tika orientēts uz dalībnieku iepazīšanos ar saieta norises vietas (novada) kultūrvidi, vēsturi, dabu un cilvēkiem. Vakaru noskaņu veidoja tikšanās ar saieta viesiem, daudzinājumi, koncerti un latvju danči.

RITU APRAKSTI

RĪTA RITI
10:15-12:30
Pieaugušajiem un jauniešiem(+14)

Rituālo darbību struktūra – Roberts Šilings

Katrs no mums dzīvē vairāk vai mazāk saskaras ar sakrālajiem rituāliem. Reizēm kļūstam par to dalībniekiem, reizēm arī par tā vai cita rituāla vadītājiem. Droši vien katrs no mums vismaz reizi ir piedalījies kādā no gadskārtu rituāliem, piemēram, Jāņos, vai kādā no latviskās pirts rituāliem, vai varbūt kādā īpašā uguns rituālā. Mūsu ritā mēs skatīsimies, runāsim un darīsim – mācīsimies izprast sakrālo rituālu kā darbību kopumu, kas paredzēts noteikta mērķa sasniegšanai.
Ikdienas dzīvē mes esam paraduši sasniegt rezultātus materiālajā pasaules daļā izmantojot darbības, ko veicam tai pašā materiālajā pasaules daļā. Piemēram, lai iegūtu siltumu – skaldām malku un pēc tam kurinām uguni, lai iegūtu pārticību – ejam uz darbu un rakstām bilances, un projektus, lai iegūtu zaudētu veselību – ejam pie ārstiem uz procedūrām un dzeram zāles. Tomēr papildus notikumiem materiālajā pasaules daļā mēs notiekam arī neredzamajā un nedzirdamajā – nemateriālajā jeb smalkajā pasaules daļā. Ar sakrālo rituālu palīdzību mēs iedarbojamies tieši uz šo, smalko pasauli, taču rezultātus sasniedzam tai pašā materiālajā pasaulē. Pareizi veikti rituāli gan palīdz mums uzlabot dzīvi kopumā, gan paveikt konkrētas lietas, risināt noteiktas problēmas.
Rita mērķis ir dot katram tā dalībniekam zināšanas un praktiskās iemaņas sakrālu rituālu veidošanā, un vadīšanā, kuras varēsiet izmantot gan īpašos gadījumos, gan ikdienā, savas un savu līdzclilvēku dzīves uzlabošanai un labsajūtai.

Pirts rits – Juris Batņa un Aelita Vilde-Batņa, Valda Vītola

Ieskats pirts vēsturē un īsais kurss pirts lietu terminoloģijā un filozofijā: kas, kā un kāpēc tieši tā jādara.Kā siet slotas, kad tās mērkt, kad iet sasilt un kad mazgāties. Pirts nav tikai vieta, kur tikai mazgāties. Tā ir kas daudz, daudz vairāk.Harmonija šajā pasaulē ir līdzsvars starp sievišķo un vīrišķo, starp ņemšanu un došanu, starp prātu un jūtām. Laba pirtnieka rokās pirts pārvēršas par vārtiem uz citu, senu pasauli, kur mēs paši varam kļūt cit – brīvāki un laimīgāki.

Baltu zīmes – Viktors Kocēns

Latviskais vārda spēks, enerģijas aktivizētājs. Fiziskā un garīgā sevis noskaņošana ezotēriskiem vingrinājumiem. Tautasdziesmu izmantošana dažādu vainu dziedināšanā. Situāciju ievirzīšana labvēlīgā gultnē.  Priekšmetu energoinformatīva uzlādēšana. Latviskās zīmes un to daudzveidīgās pielietošanas iespējas.

Masāžā pāriem – Gvido Tobis

Uzzināt, kā iepriecināt sev tuvo cilvēku ar patīkamu masāžu. Mīļotā cilvēka masāžai piemīt pavisam īpaša sajūtu tonalitāte. Masāžas paņēmienus ir vēlams apgūt vīrietim, lai padarītu savu mīļoto vēl sievišķīgāku, un ļautu tai atbrīvoties no emocionālā saspringuma. Un kurš gan vīrietis atteiksies no masāžas, kuru tam sniegs mīļotā sieviete! Fiziskā labsajūta piepilda mūs ar emocionālo labsajūtu.

* Mācīsimies, kā atbrīvoties no sava saspringuma un kā palīdzēt to izdarīt partnerim.

* Apgūsim dažādus masāžas paņēmienus.

* Izraudzīsim piemērotākās eļļas.

* Veidosim masāžas rituālu.

Tava Veselība, Tava atbildība – Anita Elksne

“Veselība – tas nav viss, bet viss bez veselības – nav nekas”. Cilvēkam, tāpat kā jebkurai dzīvai būtnei, veselības pamats ir kustībā. Tāpēc ir jāprot rūpēties par katra paša kustību sistēmu-muskuļiem un locītavām. Mācīsimies pareizi pildīt vingrinājumus, ar kuru palīdzību var uzturēt labu ķermeņa veselību, kopā veiksim muskuļu testus. Dalīšos pieredzē no savas prakses, kā stiprināt un atveseļot mugurkaulu un locītavas. Lai kopā darbotos, būs nepieciešams paklājiņš un ērtas drēbes, lai vingrotu.
Ķermenis ir māja, kurā dzīvo mūsu dvēselīte, un šī māja ir jāprot uzturēt un stiprināt.

Runas māksla – Jānis Mūrnieks

Treniņš paredzēts, lai noņemtu bailes no auditorijas uzstāšanās laikā: lai jūs varētu mierīgi iziet skatītāju priekšā un sākt runāt praktiski par jebkuru tēmu, pie tam, noturot publikas uzmanību, runājot labā enerģētikas līmenī, aktīvi un pareizi izmantojot žestus, intonāciju, acu kontaktu… Lai jūsu runa būtu spilgta, interesanta, aizraujoša, dzīva, dedzīga, harizmātiska!!! Skaidra: kā apzināšanās stāvēt, kā žestikulēt, kā skatīties zālē, kā sagatavot savu balss aparātu, kā pārvietoties pa auditoriju, kā iekvēlināt, iedvesmot klausītājus, kā atbildēt uz jautājumiem no zāles…

Rakstu rakstus izrakstīju – Aiga Mežale

Saka rakstu zinātāji – Gana grūta rakstīšana; Kas nemāk, tam bij’ grūti, Kas mācēja, tam bij’ viegli.” Es no saviem senčiem mantoju skaidrojumu par latvisko esību: Latviskā dzīves ziņa- viss, ko mūsu prāts un domāšana ir sakopojusi un atstājusi mūsu atmiņās pēc gadu tūkstošu ilgiem novērojumiem un notikumu izvērtēšanas kā virs zemes, tā arī debess jumtā. Latviskā dzīves miņa – tās mentālās īpašības, kuras ar prāta (domāšanas) procesu nevar izskaidrot. Dzīves miņai pieder viss, ko mēs apzīmējam kā: nojautu, instinktu, intuīciju un līdzīgas mentālas īpašības un stāvokļus. Balstoties uz šo izpratni rakstīsim dažādu (stikla, akmens un varbūt vēl kā) pērlīšu rokas saites ar savas dzimtas spēka rakstu. Ir dota nedēļa – septiņas dienas, gan daudz, gan maz, lai ar savu dzīves ziņu saprastu un dzīves miņu sajustu savas dzimtas rakstu. Meklēsim rakstu sevī un grāmatās, zīmēsim uz papīra, liksim stellītēs un RAKSTĪSIM, tad leposimies izstādē un lietosim spēkam, priekam un varai.

Seno baltu virtuve, ēšanas tradīcijas un paradumu mainība līdz mūsdienām – Zanda Žeidiņa

Ko un kā ēda senajos laikos, kādi apstākļi ietekmē un maina latvieša virtuvi, lokālo produktu loma ēdienu gatavošanā,  senču gadskārtu svinamo dienu tradicionālā virtuve un nozīme, mīti un patiesība par latvieša ēšanas paradumiem, novadu kopējais un atšķirīgais ēdienu receptēs

BĒRNIEM NO 7 LĪDZ 13

Keramika Bērniem – Madara Bartkēviča

Apgūsim senās mūsu senču tehnikas māla trauku un citu noderīgu lietu gatavošanu.

Skaņu rīku gatavošana – Vilnis Mežals un Emīls Subačs

Skaņas sākums ir klusums. Ieklausīsies klusumā un skaņās, pētīsi, kā skaņa sāk dzīvot dažādos skaņurīkos. Dzirdēsi dažādu mūzikas instrumentu skaņas un mācīsies spēlēt kādu no instrumentiem. Vēl varēsi izgatavot pats savu (tiesa gan, ļoti vienkāršu) skaņurīku.

Sports

Stafetes, spēles un sportiskā gara uzturēšana!

CILŠU RITI
14:00 - 16:30

Labas, veselīgas dzīves pamatā ir saikne starp cilvēku un dabu, kā arī saskaņa, kas valda cilvēku starpā. Tāpēc, nometnes laikā, tiks veidoti improvizēti CILŠU RITI, kurā, dalībniekam būs iespēja pievienoties un radoši darboties – attiecīgi, Vīru ciltī vai Sievu ciltī, Jauniešu ciltī un bērnu ciltī. Ikvienam, kam ir līdera spējas, būs dota iespēja no kolektīva locekļa tapt par barvedi, daloties savā dzīves pieredzē, palīdzot citiem apgūt dažādas dzīvesziņas prasmes un iemaņas. Mēs ļoti ceram, ka dalība kopīgos Cilšu ritos mūs visus vienos, bagātinās ar gudrību, izpratni un spēku, bet, galvenais – dos piedzīvojuma prieku un spēles garšu savējo vidū.

VAKARA RITI
16:45 - 18:45
VISIEM, BRĪVAIS APMEKLĒJUMS

SĀKUMS. Satikties. Sadarboties. Saskanēt.

Ilze Kļaviņa un folklora kopa „Putni”, Folkloras kopa „Delve”

Iepazīšanās caur spēli, kopīgu darbošanos. Vai esi spēlējis „Es braucu. Es par zaķi līdz.”? Un „Vecmāmiņ, nāc palīgā!” vai „Divi par maz, trīs par daudz!”?

Māla bļodiņa

Armands Sidorovičs

Veidosim māla bļodiņas „desiņu tehnikā”

Arheoloģiskā krekla/bikšu darināšana

Vita Bogana

”Katram pašam savs krekls tuvākais”… Balta patiesība! Kā miesai vistuvākais apģērba gabals tas jau izsenis ļaužu izpratnē aizvietojis cilvēku pašu. Tālab kreklam jābūt ne vien prasmīgu roku šūtam un izturīgam, bet arī apveltītam ar spēku un spēju tā nēsātāju gan sildīt, gan sargāt, gan izcelt.
Nometnes laikā kopā ar roku darba zinātāju Vitu Boganu darināsim tā saucamā arheoloģiskā laikmeta (10. – 13. gs ) sievu vai vīru lina kreklus – pašu rokām izlolosim ik vīlīti, ieliekot tajās savu sirds siltumu, labas domas un senas zintis. Šoreiz šujmašīnas un gludekļi lietoti netiks, izbaudīsim rimti šī darbiņa uzlikto ritumu.

Teātris

Jānis Mūrnieks

Ir milzu teātris šī pasaule un visi ļaudis tajā aktieri, tā savulaik ir teicis Viljams Šekspīrs un grūti viņam nepiekrist. Latviešiem teātris vienmēr ir bijis īpašs. Mēs esam gan cītīgi teātra apmeklētāji, gan arī paši labprāt ņemam aktīvu dalību teātra spēlēšanā. Arī šoreiz mums būs tā laime un iespēja kopīgi iestudēt kādu no latviešu klasikas darbiem. Gaidīti ir pilnīgi visi kuri grib un vēlas izmēģināt savus spēkus aktiermeistarībā, iepriekšēja pieredze un zināšanas nav nepieciešamas. Es droši varu apgalvot ka mēs pavadīsim jautras pēcpusdienas mēģinājumu procesā un esmu pārliecināts par kvalitatīvu galarezultātu, kuru varēsim atrādīt pārējiem saieta dalībniekiem, jo katrs īsts Latvietis ir aktieris!

Celošana

Ausma Spalviņa

Celosim celainītes.

Iepazīsti Naukšēnus

Cilvēkmuzejs

Nelielās ekskursijās iepazīsim Naukšēnu. Apciemosim Naukšēnu Cilvēk muzeju, uzzināsim muižas vēsturi, apskatīsm siernīcu un daudzas citas skaitas un interesanata naukšēnu vietas.

Radošais stūrītis

Vienu dienu šo, otru dienu to, trešo vēl kaut ko. Diegosimies, filcēsim un līmēsi.

VISPĀRĒJIE

Ķermeņa un gara modināšana

6.00 – 8.30 Agris Vanags

Rīta rits ar uguns kūrumu – sirds degsmei; dainu daudzināšana – pareizai virzībai; Saules sveicināšana – siltuma, mīļuma un iejūtības godināšanai, spēka stājas – gribas spēkam un auguma stiprumam; elpošanas vingrinājumi – dzīvības spēka plūsmai.

Trejdeviņi prātnieki no 2 līdz 6 gadiem

10.50 – 12.30

14.00 – 17.00

Bērnības vasara Latvijas laukos, kā pie vecmāmiņas, Latvijas smaržas, garšas un sajūtas un, pats galvenais, rotaļāties, rotaļāties, rotaļāties. No 14:00 – 15:00 iepazīsim mūzikas instrumentus, muzicēsim, dziedāsim, iesim rotaļās.

 

Lekcijas:

01.08.2016. 16.45 – 18.45 Valdis Celms – Baltu Zīmes

02.08.2016 16.45 – 18.45 Janīna Kursīte – Latviešu Vārdene

03.8.2016 16.45 – 18.45 Santis  Freimanis – Praktiskā rīkstniecība

03.08.2016 16.45 – 18.45 Dzintars Riņķis – Senā cīņu māksla

04.08.2016 16.45 – 18.45 Sarmīte Strautmane – Dzimtu enerģētika