PALSMANE 2018 (5.-11. augusts)
"KOPĀ"

            2018.gada augustā Ziemeļvidzemes pašā viducī – Palsmanē, notiks jau trešais latviskās dzīvesziņas kopēju saiets “TREJDEVIŅI”, kurā aicināti pulcēties dalībnieki gan individuāli, gan ar ģimenēm, gan savām dzimtām. Gan atkalredzēšanās, gan jaunu iepazīšanos priekšnojautās gaidām savējos no visas Latvijas, kā arī no ārzemēm.
            Saieta tēma šogad ir: „Kopā.” Kopā ar savu zemi, ar savu valodu, ar savu tautu. Kopā ar sen un nesen pazīstamajiem, ar tikko iepazītajiem, ar savējiem. Kopā mēs mākam, kopā mēs varam, kopā mēs esam spēks! Kopā mēs turam spēkā to, kas mums ir visdārgākais – Latviju un latviešu tautu.
            Kā jau ierasts saietā uzsvars tiks likts uz padziļinātu latviskās dzīvesziņas apgūšanu gan teorijā, gan praksē. Papildus būs iespēja apgūt dažādas personīgas prasmes, kā arī pavadīt laiku daudzveidīgās aktivitātēs. Par bērniem un jauniešiem rūpējās attiecīgi viņiem paredzētu nodarbību vadītāji.
            Saieta aktivitātes notiks gan telpās, gan brīvā dabā. Centrālās saieta norises ritēs Palsmanes internātskolas un pamatskolas telpās, kā arī kultūras namā. Saieta norises tiek organizētas tā, ka tajās būs iespēja vienlaikus piedalīties visiem saieta dalībniekiem, neatkarīgi no viņu vecuma. Saieta norišu – ritu, cilšu un kopā būšanas laika saturu un vadītājus skatiet attiecīgajā sadaļā. Kopā plānojam vairāk kā 30 vadītājus, tāpēc ziņas par viņiem un viņu vadīto notikšanu aprakstus publiskosim pakāpeniski. Sekojiet jaunumiem mūsu mājas lapā un Facebook.
            Saieta dienas kārtību un nedēļas laikā paredzēto pasākumu struktūru jau varat apskatīt mūsu mājas lapā – saieta plānā.
            Esam paredzējuši saietā 350 dalībnieku. Taču interesentu pulks ir krietni lielāks, tāpēc nekavējies – aizpildi saieta dalībnieka anketu un piesakies dalībai saietā tūlīt, un nodrošini sev vietu 2018.gada TREJDEVIŅI saietā Palsmanē. Ātrāka pieteikšanās arī paredz izdevīgākus dalības maksas noteikumus (skat. sadaļā par dalības maksu).

            Tiekamies saietā TREJDEVIŅI!

VILKU CILTS

     Savā Vilka ciltī aicinu tos, kuri vēlas paplašināt savu skatījumu par vilku dabā. Mēs runāsim par to, kas ir vilkacis, kā pilnveidot savu iekšējo gara spēku, lai gūtu saskaņu ar apkārt esošo dabu un līdzcilvēkiem. Savās nodarbībās iepazīsim senus nostāstus un mītus. Vingrināsimies dažādās iemaņās, lai izprastu savas sajūtas un spējas, kas vīrietī attīsta mednieka un karotāja garu. Uz nodarbībām jāierodas apģērbā un apavos, kas piemēroti iešanai pa mežu, līdzi ņemot kabatas nazi un segu( vēlams vienkrāsaini pelēcīgu), kas var kalpot par apmetni vai paklāju, uz kā sēdēt un gulēt. 

Vilku ciltstēvs Gvido Tobis

LĀČU CILTS

     Mēģināsim diskusijās caur savu dzīves pieredzi atrast atbildes uz mūžseniem jautājumiem par vīru lomu ģimenē un sabiedrībā. Runāsim par to kā vīriem bija senāk un kas ir mainījies mūsdienu pasaulē. Ar dažādu vingrinājumu palīdzību uzlabosim sava fiziskā ķermeņa darbību. Smelsimies spēku no dabas elementiem. Veiksim dažādus rituālus un Parunāsim par senajām zīmēm un kā tās pielietot, lai palīdzētu sev un citiem.

Lāču ciltstēvs Jānis Cekuls

 

KRAUKĻU CILTS

     “Krauklis ir vieds putns. Viņš ir ilgu mūžu dzīvojis, Pasaules kārtošanos piedzīvojis un lietu kārtību sapratis. Krauklis ir gaišreģa, pareģa, zintnieka, maga simbols. Kā simbols viņš nes sevī spēju ne vien saprast, bet arī ietekmēt un grozīt lietu kārtību. Tas ir spēks. Liels spēks. Tāds ir piemitis mūsu burvjiem, zintniekiem un krīviem. Kraukļa ciltī, sarunājoties, mijiedarbojoties un tīri praktiski darbojoties, mēģināsim apjaust Kraukļa viedumu un spēku. Atcerēsimies gēnos iekodēto, bet snauda stāvoklī atrodošos informāciju par to, kas esam, ko darām, no kurienes nākam un uz kurieni ejam. Arī par latviešiem kā burvju, zintnieku, burtnieku, krīvu un magu tautu. Kraukļa cilts ritam būs mazliet mistiska noskaņa. Tā ir daļa no mūsu dzīvesziņas un būtības kopš senseniem laikiem. Mums kopīgi tas būs jāatceras.”

Kraukļu ciltstēvs Miks Kozlovskis

JĀŅU CILTS

     Jānis Latvijas mitoloģijā vienmēr ir ieņēmis īpašu vietu.
Būdams saistīts ar gadskārtu maiņām un kosmisko kustību, Jānis ir spēcīgs simbols pārmaiņām un transformācijai. Līdzīgi kā dabā ir gadskārtas, arī mums ir savi dzīves cikli, kuri jāpārvar, lai dvēsele gūtu pieredzi. Šis 21.gs. vīriem ir dinamisks un izaicinošs. Lai vieglāk pārvarētu šos izaicinājumus, mēs praktiski darbosimies un izpaudīsimies caur kustībām, elpošanu un apzinātības vingrinājumiem, lai rastu enerģijas balansu sevī, liekot uzsvaru tieši uz maņām un sajūtām. Atstāsim savas bruņas aizdurvē un veicināsim godīgu atklātību savā starpā. Lai Top!

Jāņu ciltstēvs Jānis Brūns

LŪŠU CILTS

     Kļūšana par karavīru ir pārtapšana apziņā no puikas par vīru. Nevis par to kurš uzbrūk un iznīcina, bet par tādu, kurš aizstāv un aizsargā, uzņemas atbildību un ir cienīgs pārstāvēt savu dzimtu. Svarīga ir apziņa, ticešana sev un savām spējām. Pārliecība par to ko dari un to ko domā.
     Caur fizisko attīstību, disciplīnu, dziesmām, sarunām un dažādu iemaņu apgūšanu meģināsim izprast – kāds ir karavīrs un kādi mēs varam kļūt. Uz šo ievirzi ierasties ar apģērbu, kurš piemērots iešanai mežā.

Lūšu ciltstēvs Edgars Zilberts

SENĀ CILTS

   Senā sieviete ir tā, KAS ZINA UN REDZ. Senajā ciltī mēs apzināti mācīsimies dzīvot atslābinātā veidā, atbrīvojot savu iekšējo enerģiju plūsmas un redzējumu. Mēs veiksim sieviešu rituālus, kas palīdzēs atbrīvot vecas sāpes un bailes, kas palīdzēs ieskatīties savos dziļumos, un ielaist sevī vairāk gaismas un mīlestības. Mēs praktizēsim atvērtības un pieņemšanas stāvokli attiecībā pret ciltsmāsām un visu notiekošo. Mēs mācīsimies maģiski formēt un pārvaldīt savu iekšējo realitāti, tādejādi, dodot iespēju mūsu vēlmēm viedi un radoši realizēties ārpasaulē. Mēs kurināsim uguni, barosim senmātes un sentēvus, dejosim, dziedāsim, runāsim viena ar otru, vienkārši – būsim, ritināsimies savējo vidū, kopā ar savējiem.
Cilts moto: Es pieņemu izaicinājumu! Viss, kas notiek, tas notiek uz labu!
Ierašanās ērtos apavos un garos brunčos. Līdzi mazs nazītis darbam dabā.

Senā ciltsmāte Aina Tobe

MEŽA CILTS

       Mežā gāju gavilēt, mežā sagšu darināju…
Kad mežs ir līdzās, tas top  par draugu, skolotāju, iedvesmotāju un dvēseles barotāju.  Te sadzirdamās skaņas kļūst par melodijām, te ieraugāmās krāsas iepinas, ieaužas skaistos darinājumos. Gaismas rotaļas lapotnē un mētrās priecina sirdi un vieglina soļus, bet ēnas stāsta senas teiksmas. Te rodamais miers nāk līdzi visās pasaules gaitās.  Te doma iegūst dziļumu un rimtumu.  Un te tiksimies mēs – viena ar otru un pašas ar sevi – lai kopā ieklausītos, saskatītu un sajustu Meža dvēseli, lai saplūstu ar to un atveldzētos.

Meža ciltsmāte Vita Bogana

ZEMES CILTS

     “Zeme ir kā sieviete – mīļa, rāma un auglīga, bet zemes dzīlēs
mīt ugunīga enerģija, kas reizēm izlaužas ārā.”
     Zemes Ciltī būs iespēja meklēt savu iekšējo mieru, runājoties ar bungām, ļaujoties sajūtām un bungu vibrācijām. Mēs katra izzīmēsim savu iekšējās Pasaules karti, zīmējot Saules jeb Visuma apļus, ko mūsdienās sauc par mandalām. Meklēsim mandalas dabā, veidosim tās no dabas materiāliem. Un kopīgi mācīsimies atbrīvot savu iekšējo uguni, ļaujot atbrīvoties sastrēgušai enerģijai, lai tā nededzina mūs no iekšienes, izraisot dažādas kaites.

Zemes ciltsmāte Ilze Bušujeva

MĒNESS CILTS

     Katrai savs stāsts, katrai savs ceļojums uz Mēnesi. Šoreiz esmu sagādājusi īpašu ceļa karti – spēli, kura vedīs pie…sevis. Ceļojuma gaitā iziesim no pirmmājām, apskatīsim savas līdziedotās dāvanas, izmetīsim loku lokus caur dažādiem dzīves pārbaudījumiem, lai mācītos no zaudējumiem un svinētu savas uzvaras. Galvenais, ka darīsim visu viegli un rotaļīgi, kā jau spēlē.

Mēness ciltsmāte Inese Stivriņa

 

MĀTES CILTS

Neliec mani, māmulīte,
Bez ziediņa šūpulī:
Liec naudiņu, liec maizīti,
Liec gudro padomiņu.

     Māmiņa – bezgalīga pacietība, maigums, mīlestība, gudrība, modrība. Arī atvērta sirds un acis, garas rokas, kas nekad nepiekūst, saule acīs un daudzi dziesmu kamoli. Kur māmiņai to visu iegūt, kad rokas piekusušas, solis kļuvis gauss un acis veras ciet pēc bezmiega naktīm, savu bērniņu aijājot. Tas viss jau mūsos ir, tikai īstās dārgumu lādes vāks, vienai mēdz būt grūti paceļams. Nāksim cita citai palīgos, darināsim lellītes
bērniņiem, pīsim nodomu pīnes, rotāsim bērniņus un rotāsimies pašas, dziedāsim un stāstīsim pasakas.  remdēsimies Lielās Mātes klēpī, saņemsim tās devumu un svētību. Saņemsim maigumu un dosim to, radīsim brīnumus un darīsim pasauli brīnumainu.

Ciltsmāte Ingūna Rauda

SMARŽU CILTS

     Es, Solvita Kūna (CADE) došos ar Tevi augu pasaulē.
Mēs kopā izzināsim, izjutīsim un izsmaržosim augu būtību un vēstījumu. Gatavosim dažādus augu ekstraktus. Uzzināsim kā gatavo ārstnieciskās ziedes un masāžas eļļas.

Vairāk info: www.cade.lv
www.facebook.com/latvijaseteri/

Smaržu Ciltsmāte Solvita Kūna

ZIEDU CILTS

     Piedāvāju nodarbi pusaudzēm ZIEDU CILTS
Tēmas:
Ziedi meitu dzīvē – ziedēšanas laiks.
Ziedi folklorā – līdzības un ticējumi par ziediem, ziedu pasakas.
Ziedi rotās – ziedu vainagi, ziedu kroņi un citas rotas
Ziedi skaistumkopšanā – ziedu gultas, ziedu vannas, ziedu maskas, 
Ziedi uzturā – ziedu salāti, ziedu tējas, ziedu ūdeņi…
Ziedi rituālos – ziedojums un rituālās vietas rotājums

Ziedu Ciltsmāte Līga Reitere

NOMADU CILTS

     Uz katra soļa kāds īpašs akmentiņš, koks vai krūms, kas var pārvēsties par jebko mazā klejotāja ceļā. Nomadu cilts dosies savas apmetnes meklēšanā pa ceļam, atklājot un izpētot apkārtni, rotaļāsisimies, taisīsim un piedzīvosim.

Nomadu Ciltsmāte Agnese Kļave

MEŽA CILTS

     Apmetnes iekārtošana, ugunskura, loka, bultu un lāpu pagatavošana, ūdens šķēršļa pārvarēšana, drošība mežā, patstāvīga darbība un aktivitātes komandās. Nepieciešams ērts vieglam pārgājienam piemērots apģērbs un atbilstošs apģērbs slapjiem laika apstākļiem. Vecuma ierobežojums jāievēro! Līdz 7 gadu vecumam dalībnieku pavada pieaugušais.

Meža Ciltstēvs Roberts Šilings

RITI

SENĀ BALTU VIRTUVE
UN TĀS MAINĪBA LĪDZ MŪSDIENĀM

     Runāsim par augiem un dzīvniekiem, kurus audzēja, kultivēja,
ievāca un ēdieniem, kurus gatavoja senatnē.
   * par ikdienas un godu maltīti un teritoriālajām atšķirībām no
senatnes līdz mūsdienām.
   * par attieksmi pret ēdienu senatnē un mūsdienās.
   * īpaši veltīsim sarunu maizes tēmai, cepsim maizi.
   * dalīsimies ar pieredzi ēdienu gatavošanā, garšas un gaumes izjūtās.
   * iepazīsimies un aptaustīsim senos virtuves saimniecības rīkus, gatavosim tajos ēdienu, kā piemēram kulsim sviestu, mīcīsim maizi, vārīsim kafiju.
   * pats interesantākais – katru dienu gatavosim kādu senu recepti un mielosimies ar to un kādu arī pacienāsim.

Zanda Žentiņa

IEPAZĪSTI SENĀS ZEMNIEKU SĒTAS KOKA LIETAS, DARBA RĪKUS UN IEMĀCIES TOS ATJAUNOT

     Ritā tiks pētītas senās koka lietas, to pielietojums un nosaukumi. Runāsim par šo lietu izmantošanu, atjaunošanu un saglabāšanu mūsdienu vajadzībām. Darbosimies praktiski, izprotot, kā atjaunot senu koka soliņu, mucu vai pūra lādi.
     Katram dalībniekam būs iespēja atjaunot senu zirga loku, padarot to par skaistu dizaina priekšmetu vai suvenīru pēc savām radošām iespējām.

Uldis Žentiņš

KERAMIKA

     “Keramikas Ritā darbošanās ar mālu ir atgādinājums, cik ļoti mēs esam saistīti ar zemes māmiņu, kas dod mums savu Dzīvības Spēku – Mālu –, ar kuru vistiešākā veidā varam satuvināties ar Dievišķo Spēku. Tas ir vēl viens atgādinājums mums, cik ļoti bagāti esam savā zemītē. Pievienojot savu radošumu, sirds gudrību mēs izveidosim savus spēka traukus. Savu spēka trauku veidošana ir kā sava veida meditācija, kur ielikt visu pozitīvo. Meditējot iegūstam prāta mieru, līdzsvaru un savstarpēju saikni ar visām dabas stihijām.”

Madara Bartkeviča

ĀDAS BUNGU IZGATAVOŠANA

     Bungu ritā tiks dota iespēja iepazīties ar sajūtu un vibrāciju bungām, kā arī pašiem izveidot savas bungas. Praktiski darbojoties, no salīmētām finiera sagatavēm, tās slīpējot, lakojot vai kā savādāk personalizējot, tiks izveidoti riņķi, uz kuriem tiks uzvilkta jēlāda bungu membrānai. Tālāk darbosimies ar bungu kociņu sagatavošanu un bungu žāvēšanu. Interesentiem, kuri grib darboties ar pašu sagatavotām ādām, lūgums iepriekš sazināties, lai varam pārrunāt ādu sagatavošanas procesu.

Sergejs Bušujevs

LINU KREKLI

     Lielākoties ticējumos teikts, ka jaunu kreklu jāšuj vecā mēnesī, lai tas nelīstu ārā no biksēm, lai tik ātri neplīstu un lai blusas nekostu. Tomēr Palsmanē ticējums saka tieši pretējo. Tad nu aicinu kopā pārbaudīt, kurš ticējums patiesāks. Pacietīgi liksim dūrienu pie dūriena, lai nedēļas laikā uztapinātu savu pirmo (vai jau nākamo) lina kreklu.
     Vari ņemt līdzi savu audumu (iepriekš izmazgātu) vai iegādāties manis sarūpētu baltu linu.
     Darbs ritēs raitāk, ja ņemsi līdzi savu šūnamo adatiņu, kniepadatas, mērlenti un šķēres. Uz šūšanu ir aicināti 10-12 pacietīgākie dalībnieki (gan sievietes, gan vīrieši).

Ieva Liepa

 

PALSMANES PĀRGAJIENS

     Pēcpusdienas pastaigas tuvākajā apkārtnē iepazīstot seno latgaļu apvidus ūdeņus un pakalnus, laukus un mežus, un tā sniegtās iespējas mūsdienās. Vērojam un sastopam derīgos augus, mālus un kokus traukiem, vilnu un ādas ģērbam. Ja veiksies satikties, iepazīsamies ar vietējo ļaužu valodu un gudrību. Sasmēluši zināšanas atrodam atceļu pie cilts – 3 līdz 5 kilometri jeb vienas stundas attālumā.

Aigars Liepiņš

KOKA MOZAĪKAS VEIDOŠANA

     Šī būs vienreizēja  iespēja veidot mākslas darbu no apaļkoka  ripiņām. To spēj radīt jebkurš no bērna līdz pat  senioram. Darbs pozitīvas enerģijas uzlādēšanai, kā arī pēc darba pabeigšanas to varēs nolakot,  ieeļļot vai ievaskot pēc paša brīvas izvēles.

Jānis Pērkons

MAZIE LIELIE AMATNIEKI

     Iejutīsimies amatnieku lomā! Sadraudzēsimies ar mālu, izveidosim no ādas kādu rotu, darināsim sveces, izgatavosim skaņu rīku vai rotaļlietu un iemēģināsim roku aušanā.Arī mazs var būt liels amatnieks!

Ieva Eltermane

SPĒLES

     SPĒLE un rotaļa – dažādas lietas.
Spēle iemāca un attīsta, tā ir svarīga ikvienā vecumā. Tomēr cilvēkam veidojoties, kad tiek ielikti pamati visai turpmākajai dzīvei, ir svarīgākais laiks pirmie dzīves gadi. Savlaicīgi pielietojot attīstošās prāta spēles, rodas gan radošās spējas, gan valoda un daudzpusīgums, kas nodrošina veiksmi skolas gaitās. Kādas spēles izvēlēties, kā tās izgatavot pašu spēkiem mājas apstākļos – dalīsimies audzināšanas pieredzē par sensoro attīstību, pieminot arī Marijas Montesori praksi.

Triju dēlu tēvs Aigars Liepiņš

AUŠANA

     Palsmanes internātpamatskolas mājturību un tehnoloģiju skolotāja. Skolā ar bērniem strādāju četrpadsmit gadus. Izglītību ieguvu Latvijas Universitātē, Pedagoģijas un psiholoģijas  fakultātē.
     Ļoti interesē dažādi rokdarbu veidi. Pašreizējā aizraušanās ir aušana.  Šobrīd savas aušanas prasmes turpinu pilnveidot un papildināt Smiltenes Lietišķās mākslas studijā. Aušanas prasmes esmu mācījusi un mācu  gan skolas skolēniem, gan ikvienam  Palsmanes pagasta interesentam.
     Aušanas nodarbības  ir radošs laika pavadīšanas veids visiem, kas vēlas apgūt jaunas prasmes un papildināt savas zināšanas.  Nodarbības paredzētas gan cilvēkiem bez priekšzināšanām, gan ar zināšanām un pieredzi aušanā.
Nodarbību laikā tiks piedāvāts:
     Iepazīt tradicionālās stelles un to darbību;
     Diegu sagatavošana aušanai: aušanas – velku diegu/ bizes sagatavošana;
     Praktisks darbs pie stellēm, – diegu ievilkšana stellēs, nītīšana, šķietošana, paminu siešana, velku piesiešana;
     Aušanas prasmju apguve tradicionālajās stellēs – grīdceliņa aušanu vienkārtņa tehnikā (lupatdeķa aušana);
     Aušanas iespējas bez tradicionālajām stellēm (pērļu rokassprādžu,ar latviskām rakstu zīmēm,  aušana, aušana ar celu galdiņiem).

Vineta Iņģiste

LATVIJAS PILSKALNI

     Seno zinšu un lietu kārtību izzinātājs un praktiķis. Darbojos ar Kuršu Ķoniņu Mantojumu saglabāšanu un popularizēšanu, Pilskalnu apzināšanu, sakartošanu un popularizēšanu.

 Ingus Freibergs

LEGO ROBOTIKA

     Mums visiem patīk darboties ar LEGO, taču tas var būt arī lielisks veids, lai mācītos un uzzinātu daudz ko jaunu. Kopā noskaidrosim kā darbojas mehānismi, procesi un daba mums apkārt. Nodarbības mēs pētīsim lietas ap mums un būvēsim tās paši, liksim tām kustēties un orientēties telpā. Svarīgi ir dalīties pieredzē un darboties kopā, tādēļ darbs būs komandās.Jaunākie dalībnieki no 7 gadu vecuma darbosies ar Lego WeDo2.0, bet vecākie no 10 gadu vecuma ar Lego EV3 komplektiem.

Mārtiņš Brūns un Ineta Freidenfelde

CELOS AUSTAS BRONZAS APROCES

     Dalībniekiem būs iespēja izveidot savas unikālās aproces ar bronzas rotājumiem kā arī izprast celu tehniku. Papildus tiks darināta „garā pupa”.

Ausma Spalviņa

TAUTASDZIESMU KODS

     Ne vienu reizi vien mēs būsim vērojuši, ka dziedot latviešu tautas dziesmas, vai arī kaut tikai klausoties tās, mēs sajūtamies labi un mierīgi vai iedvesmoti, un pacilāti, vai spēka pilni. It kā tam grūti rast racionālu skaidrojumu, tomēr šādu ietekmi mēs jūtam. Kādēļ tā notiek? Atbildes uz šo jautājumu meklēsim un atradīsim šajā ritā. Latviešu tautas dziesmas ir gan latviešu garīgās kultūras nesējas, gan praktisku padomu devējas un palīdzības sniedzējas mūsu ikdienā. Mūsu senči ielikuši tajās gan savu viedumu un gudrību, gan latvisku pasaules redzējumu, gan izveidojuši tās par praktiskiem palīgiem latvieša dzīves uzdevumu risināšanā. Rita laikā kopīgi vērsim vaļā tautas dziesmās ielikto, bieži svešām acīm slēpto informāciju, mācīsimies smelties no tām spēku un izmantot tās savas dzīves uzlabošanai. Ritā gan klausīsimies, gan kopā dziedāsim mūsu tautas dziesmas, gan izjutīsim, gan izpratīsim tās. Nāc uz ritu, un ja Tev ir kāda īpaši mīļa tautas dziesma, vai kādu no dziesmām vēlies izprast dziļāk un pamatīgāk – ņem to līdzi!”

Roberts Šilings

SPORTISKIE PĀRGĀJIENI

     Cilvēkam tāpat kā jebkurai dzīvai būtnei veselības pamats ir kustībā, un, ja kustības ir dabā, saņemam enerģijas lādiņu dubultā. Mēs veiksim aktīvus pārgājienus (+/- 7 km) ar ieskatu fizioloģiski pareizas kustības veidošanā – ejot, skrienot, nūjojot, noliectoies u.c. Mūsu ceļabiedri būs saules gaisma, svaigs gaiss, veldzējošs ūdens, zemes enerģija, viņu un manā vadībā izkustināsim locītavas un vingrināsim elpošanas muskuļus. Dalībnieiem lūgums būt sporta apavos un paņemt nelielu mugursomu vai pie jostas stiprināmu pudeli ar ūdeni un būt ar smaidu un možu garu.

Anita Elksne